Radio – toreiz un tagad
Pirms kāda laika sabiedrību pāršalca ziņas, ka vairākiem nelieliem komersantiem tika uzlikti visai bargi sodi par radio atskaņošanu vietā, kur to dzird arī klienti. Autortiesību sargājošo iestāžu komentāri par šo situāciju satrauca vēl vairāk, jo kā izrādās, radio atskaņošanai ir nepieciešama licence, ja vien klausītāju loks neaprobežojas ar savu ierasto ģimenes loku vai ļoti nelielu cilvēku kompāniju. Daudziem vēl joprojām ļoti aktuāls ir jautājums – vai par radio atskaņošanu kādā ballītē vai nelielā privātā pasākumā tiešām var uzlikt sodu, ja nav iegādāta licence?
Līdz 2010. gada 31. decembrim cilvēki par ne ko tādu nesatraucās, jo likumā diezgan skaidri tika noteikts, ka sodu var uzlikt tikai tad, ja autortiesības un blakustiesības tiek pārkāptas tad, ja tiek iegūti vai izplatīti nelegāli (pirātiski) mūzikas ieraksti. Par radio atskaņoto mūziku nekas netika komentēts līdz 2011. gadam, kad tika noteiktas izmaiņas. Pēc tam jebkurš darba priekšnesums, vai atskaņojums ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību, kas tiek veikts ārpus ierastā ģimenes loka tika uzskatīts par publisku izpildījumu un tādējādi tam nepieciešam licence. Tātad, teorētiski, atskaņojot radi pat nelielā, privātā ballītē, ir jāpērk licence, vai par to var tikt piemērots sods.
Daudzos tas rada neizpratni, jo radiostacijas samaksā izpildītājiem naudu (vai citādi vienojas) par šo skaņdarbu atskaņošanas tiesībām. Kāpēc gan klausītājam vēlreiz būtu jāmaksā autoratlīdzība? Tomēr Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apgalvo, ka, ja radio skan darbs, kuru aizsargā autortiesības, ir jāsaņem licence, citādāk šīs autortiesības tiek pārkāptas. Klausīties drīkst tikai tos skaņdarbus, uz kuriem autortiesības neattiecas, kā, piemēram, tautasdziesmas vai sen mirušu autoru darbus.
Licences ir jāiegādājas no AKKA/LAA. To, kādos gadījumos un kādas licences tieši jāiegādājas, iespējams uzzināt viņu mājaslapā. Katrai vietai un mūzikas atskaņošanas mērķim ir savas licences un maksas. Jāmaksā par mūzikas klausīšanos nav vien ierastajā ģimenes lokā un vēl dažos izņēmumu gadījumos, piemēram, reliģiskās ceremonijās vai mācību iestādēs. Daudziem gan noteikti nav īsti skaidrs, kas tiek definēts ar ierasto ģimenes loku. AKKA/LAA skaidro, ka arī lielākas draugu vai ģimenes kompānijas, piemēram, rīkojot kāzas, iekļaujas šajā kategorijā, tātad, atskaņojot radio šādos lielos, privātos pasākumos nav jāmaksā. Jāmaksā ir tad, ja mūzika tiek atskaņota komerciālos nolūkos. Tātad, piemēram, korporatīvā pasākumā gan ir jāmaksā par mūzikas atskaņošanu.
To rezumējot varam teikt, ka nav jābaidās klausīties radio, privātos pasākumos un draugu kompānijās. Par to licence nav jāiegādājas un sodus uzlikt neviens nevarēs. Ja plānots kāds lielāks un nopietnāks pasākums vai arī ir vēlme atskaņot mūziku darba vietā, tad gan vajadzētu painteresēties par licencēm, lai nebūtu jāmaksā sods par radio klausīšanos.
Varētu teikt, ka mēs pašlaik dzīvojam digitālajā laikmetā. Tas paver plašas iespējas ikvienā jomā, tajā skaitā arī vienkāršās ikdienas nodarbēs, kā piemēram, klausoties mūziku. Mūziku varam lejuplādēt internetā, straumēt jeb klausīties tiešsaistē, kā ari izvēlēties citu sev ērtu mūzikas klausīšanās formu. Tas liek uzdot jautājumu – vai tāda mūzikas (klausies iekš www.mcredit.mx) klausīšanās forma kā tradicionālais radio vēl ir aktuāla? Kā nekā radio mums ir jāklausās tāda mūzika, kāda dotajā brīdī tiek atskaņota, turklāt ar reklāmām un runas saturu pa vidu, kas apgrūtina vienkāršu mūzikas baudīšanu. No šāda viedokļa citi mūzikas klausīšanās formāti ir daudz ērtāki. Kā tad ir, vai plašās mūzikas klausīšanās iespējas izkonkurē radio, vai tomēr, nē?
Piemēram, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2016. gadā veikto aptauju rezultāti liecina, ka, kaut arī mūzikas straumēšanas apjomi gada laikā ir pieauguši aptuveni par 10%, radio vienalga ir populārākais mūzikas klausīšanās veids. Vairāk kā puse aptaujāto atzina, ka viņi mūziku klausās katru dienu un 75% apgalvoja, ka visvairāk klausās tieši tradicionālo radio. Protams, papildus tam, tiek izmantoti arī mūzikas straumēšanas portāli, interneta radio, kā arī liela daļa lejuplādē mūziku internetā. Mazāk ir tādu, kas iegādājas kompaktdiskus vai izmanto citas mūzikas klausīšanās iespējas.
Jāsaka gan, ka ir izteiktas atšķirības mūzikas patērēšanas veidos starp dažādām vecuma grupām. Jaunieši vairāk izmanto mūzikas straumēšanas un lejupielādes iespējas, kamēr radio ir aktuālāks gados vecākiem cilvēkiem. Visvairāk radio klausās tieši seniori, bet vismazāk jaunieši. Tas iezīmē nākotnes tendences, kas nav iepriecinošas radio industrijai. Visticamāk, jaunieši arī turpmāk izmantos mūzikas straumēšanas iespējas vai citus modernākos mūzikas klausīšanās veidus, kas nāks ar laiku. Nomainoties paaudzēm, ļoti iespējams, ka tradicionālais radio pazudīs un vietā stāsies interneta radio un podkāsti.
Iepriecinošā ziņa ir tā, ka daudzi klausītāji tiešām novērtē radio, nevis tikai klausās to sentimentalitātes dēļ vai tāpēc, ka neprastu rīkoties ar modernajām tehnoloģijām. Daudzi radio klausītāji atzīst, ka viņiem patīk tas, ka radio jau ir izveidoti dziesmu saraksti un pašam nav jādomā par to, kādas dziesmas tieši klausīties. Tāpat augtu tiek vērtēts tas, ka radio ir pieejams teju jebkurā vietā pilnīgi bez maksas. Pilnvērtīga radio straumēšana vai mūzikas lejupielāde internetā (ja tas tiek darīts legāli) ir par maksu, kamēr par radio nav jāmaksā – Portal de dinero mexicano.
Pašlaik par radio popularitāti un tā norietu varam nesatraukties. Radio mūzikas klausīšanās ziņā vēl joprojām ir līderis un izkonkurē visas jaunākās mūzikas klausīšanās iespējas. Tiesa, ar laiku tas varētu mainīties, taču tas nenozīmē, ka radio izzudīs pavisam. Visticamāk, mainīsies radio veidi un radio klausīšanās paradumi, bet radio pats par sevi nepazudīs, kamēr vien cilvēki gribēs klausīties mūziku.
Tradicionālais radio mūsdienās vēl joprojām ir ļoti populārs un pieprasīts klausītāju vidū, jo pateicoties tā pārraidīšanas veidam, klausīties radio ir iespējams gandrīz visur, turklāt bez maksas, taču īpaši jauniešu vidū arvien lielāku popularitāti gūst mūzikas straumēšanas vietnes un interneta radio stacijas. Arī mūzikas straumēšanas iespējas ir ļoti plašas un, pateicoties interneta pieejamībai, arī straumēt mūziku var gandrīz no jebkuras vietas pasaulē. Kādas tad ir populārākās straumēšanas vietnes un ko tās mums var sniegt?
SoundCloud
SoundCloud ir viena no lielākajām un arī populārākajām mūzikas straumēšanas vietnēm, galvenokārt tāpēc, ka tajā ir ļoti liela mūzikas daudzveidība, sākot no visiem labi zināmajiem mūzikas hitiem, līdz reģionālo un maz zināmo mūziķu darbiem. SoundCloud piedāvā ikvienam mūziķim iespēju augšupielādēt savu mūziku, tāpēc arī tajā iespējams atrast gandrīz jebko un jebkurai gaumei. Šeit mūziku var straumēt bez maksas, kas to padara par ļoti iecienītu interneta vietni.
Spotify
Spotify neapšaubāmi ir ļoti plaši zināma mūzikas straumēšanas vietne, kas pieejam dažādās platformās. Tieši šī ir vietne, kas daudziem nāk prātā, kad runa ir par mūzikas straumēšanu vispārīgi. Tajā atrodamas teju visas populāro izpildītāju dziesmas, kā arī daudzu mazāk zināmu mūziķu darbi. Spotify piedāvā arī vairākus mūzikas podkāstus un citas papildus iespējas. Šī straumēšanas vietne gan pamatā ir par maksu. Ir pieejama bezmaksas versija, kas piedāvā visai ierobežotas iespējas, bet par premium versiju, kas nodrošina augstas kvalitātes mūzikas straumēšanas iespējas ir jāmaksā.
Pandora
Pandora ir ne tikai mūzikas straumēšanas vietne, bet arī vieta, kur klausīties neskaitāmas interneta radio stacijas un podkāstus. Tā vietā, lai pats meklētu dziesmas un veidotu savus dziesmu sarakstus ir iespējams vienkārši izvēlēties savai mūzikas gaumei atbilstošu interneta radio staciju. Arī Pandora ir maksas vietne, taču pamata pakalpojums (ierobežots radio staciju skaits) pieejams arī bez maksas.
Last.fm
Last.fm ir lieliska mūzikas straumēšanas vietne, kur iespējams klausīties dažādu žanru mūziku, ko izpilda gan labi zināmi mākslinieki, gan arī mūziķi, kas vēl nav ieguvuši pasaules slavu. Tāpat tajā pieejami dažādi podkāsti un mūzikas ziņas. Šī straumēšanas vietne ir pieejama bez maksas, taču tad jārēķinās ar reklāmām mūzikas baudīšanas laikā. Par samaksu iespējams iegādāties premium versiju, bez reklāmām un ar plašākām mūzikas klausīšanās iespējām.
Google Play Music
Arī Google Play Music ir viena no labi zināmajām mūzikas straumēšanas vietnēm. Tāpat kā vairums straumēšanas vietņu, arī Google Play Music piedāvā iespēju klausīties daudzveidīgu mūziku online, taču tā ir vietne, kas piedāvā vispersonalizētāko pieeju klausītājiem. Google izmantotie algoritmi palīdz ikvienam klausītājam piemeklēt mūziku, līdz ar to, ir iespējams ne vien vienkārši klausīties savas mīļākās dziesmas, bet arī iepazīt jaunus izpildītājus, kas varētu būt tieši klausītāja gaumē. Šī kopumā ir arī viena no lētākajām mūzikas straumēšanas vietnēm.
Vispopulārākais radio formāts ir tieši mūzikas radio, kur lielāko daļu ētera laika aizņem tieši mūzika. Arī daudzos citos radio formātos starp runas saturu tiek atskaņota mūzika, jo tieši to klausītāji visvairāk vēlas dzirdēt. Tas nozīmē, ka ļoti liela loma tajā, cik populāra būs radiostacija ir tajā, kādu mūziku tā atskaņo. No malas varētu šķist, ka mūzikas izvēle un mūzikas sarakstu izvēle ir vienkāršs uzdevums, taču tā nebūt nav. Izvēlēties dziesmas, ko atskaņot nebūt nav viegli, jo jāņem vērā ļoti daudz faktoru, sākot no tehniskajām iespējām un beidzot ar klausītāju vēlmēm. Kā tad tiek veidoti dziesmu saraksti radiostacijām?
Par dziesmu sarakstu veidošanu atbild radiostacijas diskžokejs. Lielākajām radiostacijām pie dziesmu sarakstu veidošanas parasti strādā vairāki cilvēki un nereti tiek piesaistīti arī ārpakalpojumi, jo, kā jau minējām, mūzikas atskaņošanai ir gan tehniskā puse, gan arī radošā puse. Grūtākais nereti ir to visu apvienot, lai klausītāji varētu baudīt sev tīkamu mūziku, bez dažādām ķibelēm.
Pie tehniskās puses galvenokārt pieder raidlaika plānojums. Tas nozīmē, ka jāizveido saraksta tā, lai pa visu nebūtu pauzes un dziesmas secīgi varētu izkārtot vienu pēc otras, ņemot vērā pārējo programmu. Visas dziesmas nav vienādā garumā, tāpēc nereti tiek atskaņots tās dziesmas, kas labāk iekļaujas laikā, nevis tās, ko klausītāji tiešām vēlas dzirdēt. Tas arī nereti ir iemesls tam, ka viena un tā pati dziesma atkārtojas vairākkārt.
Par tehniskajiem aspektiem svarīgāk tomēr ir atskaņot to, ko klausītāji vēlas dzirdētu un tā jau ir vesela zinātne. Protams, katrai radiostacijai ir savs koncepts un ideoloģija. Ļoti bieži radiostacijas jau pārstāv kādu vienu konkrētu mūzikas žanru, kas jau mūzikas izvēli sašaurina, tomēr arī starp viena žanra dziesmām var būt liela atšķirība klausītāju pieprasījumā. Lai tiešām zinātu, ko klausītāji vēlas dzirdēt, lielākās radiostacijas veic nopietnus pētījumus. Izmantojot īpašu programmatūru un arī aptaujas, radiostacijas ievāc datus par klausītāju izvēli un mūzikas gaumi. Radio stacijām interesē, kādas dziesmas klausītāji vēlas dzirdēt, kā arī, kā auditorija sadalās pa segmentiem, lai varētu izveidot dziesmu sarakstus pēc katra segmenta vēlmēm. Tas nozīmē, ka, piemēram, vakarā, kad radio vairāk klausās jauni cilvēki, viņi pielāgo mūzikas izvēli tieši šim segmentam, bet no rītiem, citam.
Vēl, protams, daudzām radio stacijām ir arī noslēgti līgumi ar ierakstu kompānijām, kas uzliek viņiem pienākumu atskaņot konkrētu izpildītāju dziesmas noteiktā daudzumā un laikos. Tas attiecas tieši uz komerciālajām stacijām, kas pelna naudu ar mūzikas popularizēšanu. Arī dziesmu izvēlē zināmā mērā valda birokrātija un līgumsaistības, tāpēc nereti tiek atskaņota mūzika, kas varbūt, pat neatbilst radio stacijas pamata ideoloģijai.
Kā redzams, tas, kāda dziesma konkrētajā brīdī skan pa radio nav nekāda nejaušība. Katras dziesmas atskaņošana ir stratēģiski izplānota, lai maksimāli izpatiktu klausītājiem un citām radio iesaistītajām pusēm. Tas nav vienkārši, jo jāņem vērā ļoti daudz faktoru un arī jāsaprot, ka katra klausītāja personīgā gaume atšķiras.