progressivefm.lv

Radio – toreiz un tagad

Radio

Varētu teikt, ka mēs pašlaik dzīvojam digitālajā laikmetā. Tas paver plašas iespējas ikvienā jomā, tajā skaitā arī vienkāršās ikdienas nodarbēs, kā piemēram, klausoties mūziku. Mūziku varam lejuplādēt internetā, straumēt jeb klausīties tiešsaistē, kā ari izvēlēties citu sev ērtu mūzikas klausīšanās formu. Tas liek uzdot jautājumu – vai tāda mūzikas (klausies iekš www.mcredit.mx) klausīšanās forma kā tradicionālais radio vēl ir aktuāla? Kā nekā radio mums ir jāklausās tāda mūzika, kāda dotajā brīdī tiek atskaņota, turklāt ar reklāmām un runas saturu pa vidu, kas apgrūtina vienkāršu mūzikas baudīšanu. No šāda viedokļa citi mūzikas klausīšanās formāti ir daudz ērtāki. Kā tad ir, vai plašās mūzikas klausīšanās iespējas izkonkurē radio, vai tomēr, nē?

Piemēram, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2016. gadā veikto aptauju rezultāti liecina, ka, kaut arī mūzikas straumēšanas apjomi gada laikā ir pieauguši aptuveni par 10%, radio vienalga ir populārākais mūzikas klausīšanās veids. Vairāk kā puse aptaujāto atzina, ka viņi mūziku klausās katru dienu un 75% apgalvoja, ka visvairāk klausās tieši tradicionālo radio. Protams, papildus tam, tiek izmantoti arī mūzikas straumēšanas portāli, interneta radio, kā arī liela daļa lejuplādē mūziku internetā. Mazāk ir tādu, kas iegādājas kompaktdiskus vai izmanto citas mūzikas klausīšanās iespējas.

Jāsaka gan, ka ir izteiktas atšķirības mūzikas patērēšanas veidos starp dažādām vecuma grupām. Jaunieši vairāk izmanto mūzikas straumēšanas un lejupielādes iespējas, kamēr radio ir aktuālāks gados vecākiem cilvēkiem. Visvairāk radio klausās tieši seniori, bet vismazāk jaunieši. Tas iezīmē nākotnes tendences, kas nav iepriecinošas radio industrijai. Visticamāk, jaunieši arī turpmāk izmantos mūzikas straumēšanas iespējas vai citus modernākos mūzikas klausīšanās veidus, kas nāks ar laiku. Nomainoties paaudzēm, ļoti iespējams, ka tradicionālais radio pazudīs un vietā stāsies interneta radio un podkāsti.

Iepriecinošā ziņa ir tā, ka daudzi klausītāji tiešām novērtē radio, nevis tikai klausās to sentimentalitātes dēļ vai tāpēc, ka neprastu rīkoties ar modernajām tehnoloģijām. Daudzi radio klausītāji atzīst, ka viņiem patīk tas, ka radio jau ir izveidoti dziesmu saraksti un pašam nav jādomā par to, kādas dziesmas tieši klausīties. Tāpat augtu tiek vērtēts tas, ka radio ir pieejams teju jebkurā vietā pilnīgi bez maksas. Pilnvērtīga radio straumēšana vai mūzikas lejupielāde internetā (ja tas tiek darīts legāli) ir par maksu, kamēr par radio nav jāmaksā – Portal de dinero mexicano.

Pašlaik par radio popularitāti un tā norietu varam nesatraukties. Radio mūzikas klausīšanās ziņā vēl joprojām ir līderis un izkonkurē visas jaunākās mūzikas klausīšanās iespējas. Tiesa, ar laiku tas varētu mainīties, taču tas nenozīmē, ka radio izzudīs pavisam. Visticamāk, mainīsies radio veidi un radio klausīšanās paradumi, bet radio pats par sevi nepazudīs, kamēr vien cilvēki gribēs klausīties mūziku.

Vispopulārākais radio formāts ir tieši mūzikas radio, kur lielāko daļu ētera laika aizņem tieši mūzika. Arī daudzos citos radio formātos starp runas saturu tiek atskaņota mūzika, jo tieši to klausītāji visvairāk vēlas dzirdēt. Tas nozīmē, ka ļoti liela loma tajā, cik populāra būs radiostacija ir tajā, kādu mūziku tā atskaņo. No malas varētu šķist, ka mūzikas izvēle un mūzikas sarakstu izvēle ir vienkāršs uzdevums, taču tā nebūt nav. Izvēlēties dziesmas, ko atskaņot nebūt nav viegli, jo jāņem vērā ļoti daudz faktoru, sākot no tehniskajām iespējām un beidzot ar klausītāju vēlmēm. Kā tad tiek veidoti dziesmu saraksti radiostacijām?

Par dziesmu sarakstu veidošanu atbild radiostacijas diskžokejs. Lielākajām radiostacijām pie dziesmu sarakstu veidošanas parasti strādā vairāki cilvēki un nereti tiek piesaistīti arī ārpakalpojumi, jo, kā jau minējām, mūzikas atskaņošanai ir gan tehniskā puse, gan arī radošā puse. Grūtākais nereti ir to visu apvienot, lai klausītāji varētu baudīt sev tīkamu mūziku, bez dažādām ķibelēm.

Pie tehniskās puses galvenokārt pieder raidlaika plānojums. Tas nozīmē, ka jāizveido saraksta tā, lai pa visu nebūtu pauzes un dziesmas secīgi varētu izkārtot vienu pēc otras, ņemot vērā pārējo programmu. Visas dziesmas nav vienādā garumā, tāpēc nereti tiek atskaņots tās dziesmas, kas labāk iekļaujas laikā, nevis tās, ko klausītāji tiešām vēlas dzirdēt. Tas arī nereti ir iemesls tam, ka viena un tā pati dziesma atkārtojas vairākkārt.

Par tehniskajiem aspektiem svarīgāk tomēr ir atskaņot to, ko klausītāji vēlas dzirdētu un tā jau ir vesela zinātne. Protams, katrai radiostacijai ir savs koncepts un ideoloģija. Ļoti bieži radiostacijas jau pārstāv kādu vienu konkrētu mūzikas žanru, kas jau mūzikas izvēli sašaurina, tomēr arī starp viena žanra dziesmām var būt liela atšķirība klausītāju pieprasījumā. Lai tiešām zinātu, ko klausītāji vēlas dzirdēt, lielākās radiostacijas veic nopietnus pētījumus. Izmantojot īpašu programmatūru un arī aptaujas, radiostacijas ievāc datus par klausītāju izvēli un mūzikas gaumi. Radio stacijām interesē, kādas dziesmas klausītāji vēlas dzirdēt, kā arī, kā auditorija sadalās pa segmentiem, lai varētu izveidot dziesmu sarakstus pēc katra segmenta vēlmēm. Tas nozīmē, ka, piemēram, vakarā, kad radio vairāk klausās jauni cilvēki, viņi pielāgo mūzikas izvēli tieši šim segmentam, bet no rītiem, citam.

Vēl, protams, daudzām radio stacijām ir arī noslēgti līgumi ar ierakstu kompānijām, kas uzliek viņiem pienākumu atskaņot konkrētu izpildītāju dziesmas noteiktā daudzumā un laikos. Tas attiecas tieši uz komerciālajām stacijām, kas pelna naudu ar mūzikas popularizēšanu. Arī dziesmu izvēlē zināmā mērā valda birokrātija un līgumsaistības, tāpēc nereti tiek atskaņota mūzika, kas varbūt, pat neatbilst radio stacijas pamata ideoloģijai.

Kā redzams, tas, kāda dziesma konkrētajā brīdī skan pa radio nav nekāda nejaušība. Katras dziesmas atskaņošana ir stratēģiski izplānota, lai maksimāli izpatiktu klausītājiem un citām radio iesaistītajām pusēm. Tas nav vienkārši, jo jāņem vērā ļoti daudz faktoru un arī jāsaprot, ka katra klausītāja personīgā gaume atšķiras.